Ne tās pozitīvākās pārdomas.
PIEVIENOTA VĒSTULES GALA VERSIJA Šodien biju Saeimas un sociālo lietu komisijas sēdē, kur tika izskatīti arī bērnu tiesību jautājumi, jeb precīzāk - Labklājības ministre sniedza atbildes uz iesniegtiem jautājumiem. Ja runā par mani pašu - viens ir skaidrs. Rakstīšana ir mana visērtākā komunikācijas forma un ir ļoti jālauž sevi, lai spētu runāt. Bet šodien arī noķēru sajūtu, ka darīšu visu, lai izkāptu no savas komforta zonas un spētu komunicēt dažādās vidēs. Man radās daudz jautājumi ministres kundzei, bet diemžēl nepaspēju tos uzdot, jo ministres kundzei nebija laika. Bet - izmantoju ministres kundzes aicinājumu un sagatavoju jautājumus rakstiski (ar vēstules saturu var iepazīties šī ieraksta nobeigumā). Visu dienu nespēju tā loģiski nodefinēt savas pārdomas...2017.gadā es uzrakstīju savu dzīves pieredzi - par dzīvi bērnu namā un internātskolā. Toreiz man bija viens mērķis - es gribēju paskaidrot kā jūtās pats bērns. Jo tajā brīdī visi runāja, izņemot bērnu. Bērnu ne