Sistēmas bērns

Kad es uzrakstīju stāstu par savu bērnības pieredzi, man likās, ka tas ir bijis izaicinošākais, ko esmu darījusi..bet tad sekoja uzstāšanās 2017.gada 1.novembrī, SOS bērnu ciemati Latvijā konferencē...un man likās - nu šis nu gan ir izaicinošākais un vairāk vairs nav iespējams...un arī negribu... 2019.gada 1.novembris bija diena, kad atkal lauzu sevi...

Tomēr izdomāju, ka mēģināšu apkopot visu informāciju te - savā blogā.  Ērtāk tiem, kuri tikko sāk sekot līdzi bērnu tiesību jautājumiem un es šo visu daru ar ticību, ka arvien vairāk un vairāk cilvēki to darīs.  Un ērti arī man - pēc laika uzmeklējot nepieciešamo informāciju. Vēl tā īsti neesmu atjēgusies no konferences "Vecāku Revolūcija", kurā uzstājos ar runu par vērtībām un bērnu nākotnes pasauli. Man parasti ir kaut kāda novēlotā reakcija uz lieliem notikumiem. Domāju, ka uz šo varēšu noreaģēt novembra otrajā pusē, kad brīvdienas pavadīšu ar draudzenēm, attejot no saviem ikdienas pienākumiem. Te links uz sarunu ar Kristīni Garklāvu, tieši pēc uzstāšanās, konferences Vecāku revolūcija sarunu studijā. Mani vienmēr ir fascinējis Kristīnes gaišums un jāsaka, ka pat bērns manī jutās ļoti labi sarunājoties ar viņu (tā nav bieži) :). https://www.youtube.com/watch?v=BnhZDMbGh2A&list=PLf9u3NHqF8lRdCazHTpH6Djxp7cbYKAnY&index=15&t=0s&fbclid=Iw