Katrā rēbusa laukumā pa cilvēkam, kurš deg par "Sistēmas bērniem".

Šodien runāju ar kādu cilvēku, kurš jau gadiem strādā ar aizbildņu meklēšanu "sistēmas bērniem". Stāstīju par to, ko esmu pēdējās dienās uzzinājusi - ne to labāko par rēbusā iesaistītajiem atbildīgajiem cilvēkiem un darbiniekiem, kā arī psihei graujošu  pašiem bērniem. Man galva plīst no šīs informācijas, dusmām un bezspēka sajūtas. Un tad šis cilvēks man pateica: "Karīna - tur neej, domā par to labo. Par to, ko vari izdarīt. Savādāk izdegsi". Un šim cilvēkam ir taisnība. Ja es tā nedarīšu - es vienkārši sajukšu prātā. Es šo visu informāciju laižu sev cauri kā minimums trīskārši. Jo zinu kā tas ir - uzaugt sistēmā.

Ņemot vērā faktu, ka atbildība par "Sistēmas bērniem" ir tik sadalīta, tad, ja mēs gribam šiem bērniem palīdzēt - katrā rēbusa laukumā ir jābūt pa cilvēkam, kurš deg par "Sistēmas bērniem".

Lauks, kuru varam ietekmēt tagad - tās ir pašvaldības. Pašvaldības ir bērnu namu vadītāju un bāriņtiesu vadītāju darba devēji.

Ja kā piemēru ņem Jelgavas bērnu nama gadījumu, kur par vardarbīgu izturēšanos pret bērniem tika piemērots 210 EUR sods, tad, ja Pašvaldībā atrastos vadītājs, kurš deg par "Sistēmas bērniem", tad šo darbinieci sauktu pie kriminālatbildības, KL 174 pants: Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo. Nevis attaisnotu ar pārgurumu un mazo algu.

Jūs ziniet, kas bija PATS trakākais, kad mani nežēlīgi piekāva 11 gadu vecumā? Ne jau tie sitieni,  ne jau rētas uz manām rokām. Bet tas, ka man nebija NEVIENA, kuram lūgt palīdzību. Aizstāvību. Es gulēju viena stūrī un raudāju. Es zināju, ka MAN NAV NEVIENA...Es esmu te, tagad un nav pilnīgi nekādas izejas...bet cerēju, ka parādīsies. Ka atnāks glābiņš.  

Šī neticība, ka nav uz ko paļauties - tā vēl joprojām nāk man līdzi. Mans vīrs no tās ļoti bieži cieš. Man vienkārši paveicās, ka viņš deg par mani.

Es dzīvoju Rīgā. Esmu arī deklarējusies šeit. Mana balss aizies Rīgai.

Kā jau vakar minēju - Es Uzdevu Rīgas mēriem vienu jautājumu: Labdien. Vai Jums ir redzējums, ko pašvaldība var darīt attiecībā uz "Sistēmas bērniem", bāriņtiesu darbību. Vai uz doto brīdi viss tiek darīts bērna patiesajās interesēs? Ja nē, tad kā pašvaldība var ietekmēt attiecīgo institūciju darbību, lai tās darbotos bērna interesēs?

Mēra kandidāts Nils Ušakovs man atbildēja sekojoši:

Kā jūs redzat - pārjautāju Ušakova kungam vēlreiz jautājumu, ar domu, ka varbūt nepareizi izteicos un jautājums nav saprasts. Diemžēl Ušakova kungs nedeg par "Sistēmas bērniem". Man radās sajūta, ka pat neiedziļinās un neuzskata, ka Pašvaldība VAR iesaistīties izmaiņās. Un mani tas izbrīna. Viņam pašam ir dēliņš...kaut kā biju iedomājusies, ka jo īpaši mazu bērnu vecāki, tie izjūt vairāk empātijas pret bērniem, kuri ir bezspēcīgi un kā izrādās - BEZ aizsardzības. 

Vienotības izvirzītais mēra kandidāts Vilnis Ķirsis bija pirmais, kurš man atbildēja. Ķirša kungs man godīgi atbildēja, ka viņam vajadzēs laiku, lai pakonsultētos ar kolēģiem un atbildētu.

Labdien, Karīna!

Piedodiet par vēlo atbildi- šobrīd ļoti intensīva darba laiks. Kā iepriekš minēju, tad šie ir jautājumi, kuros galīgi nejūtos eksperts, tāpēc pateikšu savu domu gājienu, pie kā pieturēšos savā darbībā. Jautājumu sadalīšu divās daļās- brīdis līdz bērns tiek izņemts no ģimenes un laiks pēc tam. Attiecībā uz pirmo posmu, manuprāt, būtu nepieciešams sociālajiem darbiniekiem dot lielāku rīcības brīvību un iespēju pielietot plašāku instrumentu/metožu klāstu un bērnu izņemšanai no ģimenes vajadzētu būt galējam solim. Domāju, ka daudzos gadījumos ir iespējams ģimeni vēl saglābt, palīdzot tai pārvarēt krīzi.

Attiecībā uz otro posmu, uzskatu, ka bērnam jāaug ir ģimenē un ideālā variantā bērnu nami nemaz nepastāvētu, tāpēc atbalstu Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas reformu. Tās doma ir cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, pēc iespējas nodrošināt ģimenisku vidi- gan bērniem, gan vecākiem cilvēkiem.

Cik man nācies dzirdēt, tad šobrīd Rīgas sociālais dienests strādā pēc labākās sirdsapziņas un pat kolēģi no ārzemēm brauc mācīties. Problēma, ka Rīgas politiskā vadība nelabprāt sadarbojas ar Labklājības ministriju, no kā zaudētāji ir visi. To es arī mainīšu!

Vilnis

Ceru, ka atbildēju- veiksmīgu nedēļu!

No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka piekrītu Ķirša kungam - ir jādod iespēja bioloģiskajai ģimenei - atbalstot un palīdzot - Aktīvi. Bet - sadarbībai starp bioloģisko ģimeni un sociālo darbinieku ir jābūt abpusējai un pats svarīgākais - no tā nevar ciest bērns. Tas ir ļoti smags darbs un diemžēl - būs daudzi gadījumi, kad ģimenes glābšanas misija izgāzīsies. Bet starp tām daudzajām būs viena, kurai izdosies. Jo pats fakts - ka Tu esi piedzimis ģimenē, kura dažādu iemeslu dēļ nespēj par Tevi rūpēties - tā jau ir pirmā lielā trauma bērnam. Un IR jāmēģina nepieļaut šo traumu. Bet ir jābūt ļoti nopietniem instrumentiem ar ko izmērīt - sadarbība ir efektīva un augšupejoša vai nav.

Jānis Bordāns no Jaunās Konservatīvās Partijas man atsūtīja sekojošu redzējumu:

       Es, Jānis Bordāns, būdams Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāts, skaidri apzinos, ka mūsu nācijas nākotnes pamats un drošība ir mūsu bērni.Es esmu iepazinies ar rakstu sēriju “Sistēmas bērni” un iedziļinājies šajā jautājumā – kā jebkuru dzīvu cilvēku, arī mani šīs problēmas neatstāj vienaldzīgu. Par nožēlu mēs vairs nevaram izlabot jau tik daudzas šīs sistēmas izkropļotās dzīves, tomēr, būdams Rīgas mēra amata kandidāts, esmu nolēmis darīt visu, kas ir manos spēkos, lai “sistēmas” klātbūtne un tās radītās sekas šo bērnu dzīvē tiktu pēc iespējas mazinātas un lai pašu “sistēmu” pārveidotu, domājot par bērna vislabākajām interesēm.Esmu informēts, ka saskaņā ar Rīgas bāriņtiesas datiem 2016. gada 31. decembrī 337 Rīgas bērni atradās kādā aprūpes iestādē, 213 Rīgas bērni atradās audžuģimenēs un 1041 bērns bija aizbildnībā. No Rīgas bērniem 2016. gadā Latvijā tika adoptēti 60, bet uz ārvalstīm 32 bērni.Konsultējoties ar saviem partijas biedriem, kuri savās ģimenēs ir pieņēmuši bērnus no bērnunamiem un nelabvēlīgām ģimenēm, pēc ievēlēšanas Rīgas domē esam sev izvirzījuši šādus uzdevumus:·         Ar Rīgas domes deputātu atbalstu es rūpēšos par to, lai Rīgas bāriņtiesa pilda tai likumā noteiktos pienākumus un dara visu iespējamo, lai bērni nonāktu, pirmkārt, ģimeniskā vidē.
·         Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju par Rīgas bāriņtiesas pārbaudi 2015. gadā, ko veica Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, noskaidrojās, ka lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti bērnu interesēs. Sākot darbu Rīgas domē, mēs noskaidrosim un informēsim sabiedrību par to, vai šie pārkāpumi ir novērsti[1].
·         Mēs uzskatām, ka bērnu līdz 2 gadu vecumam nonākšana aprūpes institūcijā ir pilnīgi nepieļaujama un šis ir politiskās gribas jautājums. Jaunā konservatīvā partija darīs visu iespējamo, lai to nepieļautu.
·         Adopcijai ir pieejami tikai juridiski brīvi bērni, bet bērnunamos atrodas ļoti daudz juridiski nebrīvu bērnu. Latvijas Republikas Civillikums paredz, ka ne tikai radinieki, bet katrs atbildīgs sabiedrības loceklis ir aicināts kļūt par aizbildni grūtībās nonākušam bērnam, arī juridiski nebrīvam, un sniegt viņam ģimenisku  un drošu vidi. Mēs strādāsim, lai stiprinātu aizbildnības institūtu, tādējādi veicinot bērnu nonākšanu ģimenēs.
·         Iepazīstoties ar Rīgas domes Labklājības departamenta gadagrāmatu par 2015. gadu, esmu konstatējis, ka sociālā budžeta līdzekļi darbam ar bērniem pašvaldības bērnunamos pēdējo 3 gadu laikā nav daudz mainījušies (2013. gadā – EUR 3 415 093, 2015. gadā – EUR 3 382 188), savukārt pakalpojumu saņēmēju skaits ir ievērojami samazinājies (2013. gadā – 357 bērni, 2015. gadā – 253 bērni). Mums ir jautājums, vai tiešām katrs ārpusģimenes aprūpē esošais bērns šobrīd saņem lielāku pakalpojumu skaitu vai apjomu? To mēs noskaidrosim.
·         Līdz šim es neesmu bijis nevienā bērnunamā, bet, nonākot Rīgas domē, man būs pamatota iespēja apmeklēt katru Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes centru bērniem un jauniešiem (t.i. bērnunamu), lai klātienē iepazītos ar tur esošo situāciju, ko es apņemos izdarīt.
·         Ir labi, ka Rīgas pašvaldība šobrīd nodrošina dažāda veida psiholoģisko atbalstu adoptētāju, aizbildņu un audžuģimenēm, tomēr es uzskatu, ka šādu atbalstu būtu jāsaņem arī visu ārpusģimenes aprūpes darbā iesaistīto sociālu iestāžu darbiniekiem.
·         Ar personīgo piemēru partijā un izmantojot visus Rīgas domei pieejamos komunikāciju kanālus, mēs informēsim un aicināsim sabiedrību nepalikt vienaldzīgiem pret mūsu bērniem, kuri atrodas institūcijās, un strādāsim, lai radītu atbalstošu vidi sabiedrībā tām ģimenēm, kas šos bērnus uzņem pie sevis, īpašu uzsvaru liekot uz bērnudārziem un skolām.
·         Ir gandrīz neiespējami runāt par ārpusģimenes aprūpes sistēmas uzlabošanu, nerunājot par darbu ar sociālā riska ģimenēm. Mēs ceram rast papildu līdzekļus sociālā darba veicināšanai.
·         Nonākot pie varas Rīgas domē, mēs sadarbībā ar Rīgas pašvaldības dienestiem un nevalstiskajām organizācijām veidosim Rīgas pilsētas deinstitucionalizācijas plānu “sistēmas bērniem” turpmākajiem četriem gadiem. Mēs apzināmies, ka šāda plāna īstenošana notiks proporcionāli sabiedrības apziņas nobriešanai par līdzatbildību, un tomēr ir svarīgi skaidri definēt šo mērķi – mūsu bērniem ir jāaug ģimenē!
Es skaidri apzinos, ka mēs nevaram izskaust šo sistēmu vienā dienā, bet sadarbībā ar Rīgas bāriņtiesu, nevalstiskajām organizācijām un Rīgas draudzēm mēs darīsim visu, lai apstādinātu bērnu nonākšanu “sistēmas” institūcijās.Cerībā uz izdošanos un ticībā Latvijas nākotnei, kas IR mūsu bērni,Jūsu Jānis Bordāns 

---

[1] http://www.lsm.lv/raksts/latvija/zinas/bernu-tiesibu-inspekcija-rigas-barintiesa-ne-vienmer-lemumus-pienem-berna-intereses.a126428/

Bordāna kungs - es balsošu par Jauno Konservatīvo partiju, bet lūdzu rēķinieties, ja tiksiet ievēlēti - es jau pirmajā Jūsu darba dienā lūgšu sniegt konkrētus termiņus - kad katrs no šiem punktiem tiks ieviests realitātē. Un jūsu partijai ir Evita Zālīte - aizbildne četriem bērniem un kura DEG par "Sistēmas bērniem". Pie viņas es 100% pievilkšu krustiņu.

  

NEKAD mūžā nedomāju, ka kļūšu par politikas aģitatori, bet esmu ļoti racionāls cilvēks. Mums vajag savu cilvēku Rīgas Domē, kurš DEG par bērniem. Katrā rēbusa laukumā pa cilvēkam. Ja to būs iespējams realizēt - tas ir solis tuvāk misijai: Katram bērnam ir savas mājas, kur viņu mīl un kur viņš ir savējais.

Ar cieņu,

Karīna