Šodien. Tagad.
Šodien biju uz diskusiju "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade". Savas pārdomas par šo publicēšu vēlāk, kad vēl pārlasīšu diskusijas prezentāciju materiālus (sēdēju pēdējā rindā un atzīšos - man BEIDZOT ir jānopērk brilles...).
Bet ko es gribētu izcelt no šīs diskusijas - pārsvarā visi runātāji atzina, ka bērnos ir jāiegulda un, ka bērnam ir jāaug laimīgā, ģimeniskā vidē.
Man ļoti patika Labklājības Ministra Jāņa Reira teiktais, ka viņš kā grāmatvedis (pēc izglītības) esot uztaisījis bilanci. Salicis aktīvus un pasīvus. Aktīvi tie ir = Adoptētāji, Aizbildņi, Audžuģimenes un Nevalstiskās organizācijas, Pasīvi tie ir = institūcijas. Uz doto brīdi Aktīviem ir gandrīz nekāds atbalsts (finansiāls un sociāls), savukārt Pasīviem ir milzīgs finansiāls atbalsts. Un ka tas ir jāmaina.
Tas ko redzu - tie darbi, kuri ir iesākti un kuri plānojās būt - būs ļoti nopietns atbalsts "Aktīviem" un izmaiņas BŪS.
Bet šodien mani nepamet viens LIELS uztraukums. Uztraukums par šodienu. Katra diena, ko bērni pavada bērnu namā - katru dienu tiek grauta un grauta katra šī mazā personība.
Rīgā ir kāds bērnu nams, kurā atrodas zīdaiņi un mazi bērni. Ir kāds bērns, kurš šajā bērnu namā atrodas savu lielāko daļu dzīves - viņam ir apmēram trīs gadi. Ir organizācijas, kuras sekundes sitienā sāks meklēt šiem bērniem aizbildņus - tikai ir jādod viņiem signāls. Ir Latvijā audžuģimenes, kuras ar lielāko prieku paņems šos Rīgas bērnus. Un gan bāriņtiesas, gan bērnu namu vadītāji zin - pie kurām nevalstiskajām organizācijām var griezties šajā jautājumā. Kur ir problēma? Kāpēc mazuļi vēl ir tur?
Un lūdzu lai man attiecīgo bāriņtiesu un bērnu namu vadītāji nestāsta - neviens slimus bērnus negrib. Bērniņi tur ir dažādi, gan slimi, gan veseli, gan arī ar tādām slimības "diagnozēm", kuras pazustu gadu dzīvojot MĀJĀS.
TAGAD par šo nepieņemamo situāciju atbildība ir jāuzņemas Bāriņtiesām, Bērnu namu vadītājiem un Pašvaldībām (kuri ir Bāriņtiesu un Bērnu nama vadītāju darba devēji). Šajās situācijās NETIEK strādāts bērna labākajās interesēs. Bet mani mulsina viena lieta. Labi - Bāriņtiesām un Bērnu namu vadītājiem "sadot pa dibenu" var Pašvaldības. Bet KURŠ sados "pa dibenu" Pašvaldībām? Kurš var aiziet un pieprasīt operatīvu rīcību, likt atskaitīties par katru bērnu bērnu namā (īpaši maziņie, kuriem katra diena ir vitāli svarīga)?
Vēl es gribētu oponēt pie tik populārā bāriņtiesu attaisnojuma "vecāks izrādīja interesi". Ja vecāks atnāk reizi mēnesī ciemos pie bērna ar cepumu paku - tā NAV intereses izrādīšana "būt par labu, mīlošu un gādīgu vecāku", šajā gadījumā vecāks pieņem situāciju, ka par bērnu rūpējās kāds cits un pat netaisās to mainīt. Šis attaisnojums NAV bērna labākās intereses. Ticiet man - viņš nāks tā līdz bērna pilngadībai. Es to esmu redzējusi daudz, daudz, daudz, daudz reižu.
Nesen kā uzdevu visiem potenciālajiem Rīgas mēra kandidātiem vienu jautājumu: "Labdien. Vai Jums ir redzējums-ko pašvaldība var darīt attiecībā uz "Sistēmas bērniem", bāriņtiesu darbību. Vai uz doto brīdi viss tiek darīts bērna patiesajās interesēs? Ja nē, tad kā pašvaldība var ietekmēt attiecīgo institūciju darbību, lai tās darbotos bērna interesēs?"
Jautājumu uzdevu: Vilnim Ķirsim, Nilam Ušakovam, Jānim Bordānam, Mārtiņam Bondaram, Baibai Brokai un Armandam Krauzem.
Zinot visas Facebook "Fiškas" uzaicināju arī "mesendžerī" visus kandidātus, lai nevar attaisnoties, ka ziņa nav saņemta.
Uz manu jautājumu atsaucās trīs kungi: Vilnis Ķirsis, Jānis Bordāns un Nils Ušakovs.
Jūs ziniet - es par politiskajiem procesiem, kas kam pakārtots sāku interesēties mēnesi atpakaļ. Un tikai dēļ "sistēmas bērniem". Es mēģinu iebraukt šajā rēbusā un saprast, kur pakasīt, lai procesi iekustās.
Pirms Jelgavas notikums "uzrāva" manas rētas, es biju domājusi, ka vēlēt iešu kā vienmēr - pāris dienas pirms vēlēšanu sākuma, izlasīšu katras partijas pirmsvēlēšanu apsolījumus un izvēlēšos sev tuvākos. Bet tagad - ar visu savu fonu - man slikti paliek no šiem personīgo vēlmju solījumiem. Man tas viss atgādina laiku, kad strādāju kādā lielā uzņēmumā un taisīju mārketinga kampaņas, kuru rezultātā vajadzēja 2,5 reizes pieaugt produkta pārdošanas apjomam. Bet tajā pašā laikā - ir TIK aktuāla, sāpīga, tumša problēma, kuru grib apiet. Neredzēt.
TAGAD Pašvaldības ir tās, kuras var ietekmēt bērnu nama vadītājus un bāriņtiesas. Un tos, kurus ievēlēsim, tie ir un būs tie, kuri TAGAD varēs mazuļus nogādāt tur, kur viņiem ir jābūt - Mājās, kur viņš ir savējais un ļoti mīlēts.
Lai neizplūstu gari - mēra kandidātu kungu atbildes ar saviem komentāriem publicēšu atsevišķi.
Ar cieņu,
Karīna.
Bet ko es gribētu izcelt no šīs diskusijas - pārsvarā visi runātāji atzina, ka bērnos ir jāiegulda un, ka bērnam ir jāaug laimīgā, ģimeniskā vidē.
Man ļoti patika Labklājības Ministra Jāņa Reira teiktais, ka viņš kā grāmatvedis (pēc izglītības) esot uztaisījis bilanci. Salicis aktīvus un pasīvus. Aktīvi tie ir = Adoptētāji, Aizbildņi, Audžuģimenes un Nevalstiskās organizācijas, Pasīvi tie ir = institūcijas. Uz doto brīdi Aktīviem ir gandrīz nekāds atbalsts (finansiāls un sociāls), savukārt Pasīviem ir milzīgs finansiāls atbalsts. Un ka tas ir jāmaina.
Tas ko redzu - tie darbi, kuri ir iesākti un kuri plānojās būt - būs ļoti nopietns atbalsts "Aktīviem" un izmaiņas BŪS.
Bet šodien mani nepamet viens LIELS uztraukums. Uztraukums par šodienu. Katra diena, ko bērni pavada bērnu namā - katru dienu tiek grauta un grauta katra šī mazā personība.
Rīgā ir kāds bērnu nams, kurā atrodas zīdaiņi un mazi bērni. Ir kāds bērns, kurš šajā bērnu namā atrodas savu lielāko daļu dzīves - viņam ir apmēram trīs gadi. Ir organizācijas, kuras sekundes sitienā sāks meklēt šiem bērniem aizbildņus - tikai ir jādod viņiem signāls. Ir Latvijā audžuģimenes, kuras ar lielāko prieku paņems šos Rīgas bērnus. Un gan bāriņtiesas, gan bērnu namu vadītāji zin - pie kurām nevalstiskajām organizācijām var griezties šajā jautājumā. Kur ir problēma? Kāpēc mazuļi vēl ir tur?
Un lūdzu lai man attiecīgo bāriņtiesu un bērnu namu vadītāji nestāsta - neviens slimus bērnus negrib. Bērniņi tur ir dažādi, gan slimi, gan veseli, gan arī ar tādām slimības "diagnozēm", kuras pazustu gadu dzīvojot MĀJĀS.
TAGAD par šo nepieņemamo situāciju atbildība ir jāuzņemas Bāriņtiesām, Bērnu namu vadītājiem un Pašvaldībām (kuri ir Bāriņtiesu un Bērnu nama vadītāju darba devēji). Šajās situācijās NETIEK strādāts bērna labākajās interesēs. Bet mani mulsina viena lieta. Labi - Bāriņtiesām un Bērnu namu vadītājiem "sadot pa dibenu" var Pašvaldības. Bet KURŠ sados "pa dibenu" Pašvaldībām? Kurš var aiziet un pieprasīt operatīvu rīcību, likt atskaitīties par katru bērnu bērnu namā (īpaši maziņie, kuriem katra diena ir vitāli svarīga)?
Vēl es gribētu oponēt pie tik populārā bāriņtiesu attaisnojuma "vecāks izrādīja interesi". Ja vecāks atnāk reizi mēnesī ciemos pie bērna ar cepumu paku - tā NAV intereses izrādīšana "būt par labu, mīlošu un gādīgu vecāku", šajā gadījumā vecāks pieņem situāciju, ka par bērnu rūpējās kāds cits un pat netaisās to mainīt. Šis attaisnojums NAV bērna labākās intereses. Ticiet man - viņš nāks tā līdz bērna pilngadībai. Es to esmu redzējusi daudz, daudz, daudz, daudz reižu.
Nesen kā uzdevu visiem potenciālajiem Rīgas mēra kandidātiem vienu jautājumu: "Labdien. Vai Jums ir redzējums-ko pašvaldība var darīt attiecībā uz "Sistēmas bērniem", bāriņtiesu darbību. Vai uz doto brīdi viss tiek darīts bērna patiesajās interesēs? Ja nē, tad kā pašvaldība var ietekmēt attiecīgo institūciju darbību, lai tās darbotos bērna interesēs?"
Jautājumu uzdevu: Vilnim Ķirsim, Nilam Ušakovam, Jānim Bordānam, Mārtiņam Bondaram, Baibai Brokai un Armandam Krauzem.
Zinot visas Facebook "Fiškas" uzaicināju arī "mesendžerī" visus kandidātus, lai nevar attaisnoties, ka ziņa nav saņemta.
Uz manu jautājumu atsaucās trīs kungi: Vilnis Ķirsis, Jānis Bordāns un Nils Ušakovs.
Jūs ziniet - es par politiskajiem procesiem, kas kam pakārtots sāku interesēties mēnesi atpakaļ. Un tikai dēļ "sistēmas bērniem". Es mēģinu iebraukt šajā rēbusā un saprast, kur pakasīt, lai procesi iekustās.
Pirms Jelgavas notikums "uzrāva" manas rētas, es biju domājusi, ka vēlēt iešu kā vienmēr - pāris dienas pirms vēlēšanu sākuma, izlasīšu katras partijas pirmsvēlēšanu apsolījumus un izvēlēšos sev tuvākos. Bet tagad - ar visu savu fonu - man slikti paliek no šiem personīgo vēlmju solījumiem. Man tas viss atgādina laiku, kad strādāju kādā lielā uzņēmumā un taisīju mārketinga kampaņas, kuru rezultātā vajadzēja 2,5 reizes pieaugt produkta pārdošanas apjomam. Bet tajā pašā laikā - ir TIK aktuāla, sāpīga, tumša problēma, kuru grib apiet. Neredzēt.
TAGAD Pašvaldības ir tās, kuras var ietekmēt bērnu nama vadītājus un bāriņtiesas. Un tos, kurus ievēlēsim, tie ir un būs tie, kuri TAGAD varēs mazuļus nogādāt tur, kur viņiem ir jābūt - Mājās, kur viņš ir savējais un ļoti mīlēts.
Lai neizplūstu gari - mēra kandidātu kungu atbildes ar saviem komentāriem publicēšu atsevišķi.
Ar cieņu,
Karīna.
