Visu darbs un līdzatbildība.

Vakar, pēc manas publikācijas ar Rīgas mēra kandidātu atbildēm, no rīta, saņēmu atbildi arī no Rīgas mēra kandidāta Mārtiņa Bondara.

Bondara kungam tagad ir ļoti saspringts laiks un es personīgi saprotu, ka visā šajā "vāveres ritenī" mans jautājums varēja paskriet garām. Lūgums arī visiem pārējiem pieņemt, ka tā var notikt un pats svarīgākais - Paldies Bondara kungs, ka atbildējāt. Es to redzu, kā vēlmi līdzdarboties.

No savas puses gribu atvainoties Bondara kungam, ka neieliku šo rakstu vakar - kā biju solījusi.

Manas domas aizņēma kāds mazs, piecgadīgs puika...par kuru domāju vēl joprojām....varbūt kādreiz pastāstīšu par viņu...vēl domāju, ko ar šīm domām darīt....

Lūk Bondara kunga atbilde:

Labdien, Karīna!

Jūsu ziņa bija iekritusi folderī "others" un tikai tagad, vēloties Jums uzrakstīt vēstuli (jo šorīt kolēģe atsūtīja, ka Jūs esat aicinājusi izteikt savu viedokli) to ieraugu.

Ar pilnu atbildību varu teikt, ka “Sistēmas bērnu” tēma kopumā man nav sveša. Esam daudz par to diskutējuši savā frakcijā, arī ar manu kolēģi Saeimā Ingu Biti (LRA). Tieši viņa ir bijusi tā, kura vienmēr cīnījusies par to, lai bērniem jau kopš dzimšanas būtu iespēja dzīvot ģimenē, tā vietā, lai raustītu un mētātu no vienas iestādes uz otru. Es arī zinu cilvēkus, kas pieņēmuši savā ģimenē bērnus un cīnās par to, lai viņiem būtu iespēja augt ģimeniskā vidē.

Būtībā likumi jau šodien netraucē bērnus, kas atrodas dažādās iestādēs, ievietot audžu ģimenēs.

Pēc būtības ieinteresēts pašvaldības un bāriņtiesas vadītājs, to var izdarīt jau tagad.

Viena problēma ir, ka nav tik daudz ģimeņu, kas vēlas un var (ir spējīgas gan finansiāli, gan emocionāli) paņemt ģimenē bērnus. Otra - atbalsts no Labklājības ministrijas bieži ir tikai vārdos. BET - pašvaldības, kuras “deg”, meklē un ir gatavas atbalstīt audžuģimenes, t.i. pašas "kustēties", jau šobrīd var un ir panākušas, ka iespējami mazs skaits bērnu atrodas tā saucamajos “bērnunamos”.

Sociālajam dienestam un bāriņtiesai IR jāstrādā bērnu patiesajās interesēs, tāpat kā citiem dienestiem ir jāstrādā iedzīvotāju interesēs. Kļūstot par Rīgas domes priekšsēdētāju, noteikti būs tikšanās par šiem jautājumiem ne tikai ar domes struktūrvienību pārstāvjiem, bet arī ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Esmu pārliecināts, ka bieži nevalstiskais sektors tieši krīzes situācijās spēj adekvātāk rīkoties un pieņemt lēmumus, kas vērsti uz cilvēka interešu ievērošanu.

Runājot konkrēti par Rīgu, zinu, ka kaut kādā apjomā pašvaldība risina šos jautājumus, piedāvā atsevišķas atbalsta programmas. Te atkal pa vidu ir jautājums par birokrātijas mazināšanu. Man ir personīgi zināmi gadījumi, kad bērni burtiski “nonāk starp papīriem” un tā tam noteikti nevajadzētu būt. Pēdējās dienās, runājot ar cilvēkiem Rīgas mikrorajonos, bieži tiek aktualizēts jautājums par bērniem un sociālā dienesta darbu.

Patiesā cieņā,

Mārtiņš Bondars

Publicēšu arī savu atbildi Bondara kungam:

Labdien Bondara kungs. Paldies par atbildi. Varu tikai pateikt, ka Rīgas bāriņtiesa un tās vadītājs ir liela problēma bērnu interešu ievērošanai - nonākšanai ģimeniskā vidē. Šī informācija man nāk no NVO un potenciālajiem bērnu aizbildņiem/audžuvecākiem. Kā arī Jums taisnība - ir jāstrādā ar sabiedrību. Liela problēma ir tāda, ka sabiedrībai nav informācijas un pastāv daudz un dažādu mītu par bērnu nama bērniem. Es pati esmu uzaugusi sistēmā - 8 gadi internātskolās un bērnunamos. Sekas šai pieredzei ir jūtamas vēl joprojām un es zinu, ka tā būs visu manu dzīvi. Vēl viena lieta, ko gribu akcentēt - ir arī LM pāris cilvēki, kuri deg par Sistēmas bērniem. Šajā jautājumā ir ļoti svarīgi visām iesaistītajām pusēm sēsties pie galda un sadarboties. Aizmirstot politisko piederību un ambīcijas. Bērnam ir jābūt pirmajā vietā. Un pats pēdējais - es aktīvi iesaistos "sistēmas maiņā" un varu dot labu ieguldījumu uzlabojumos. Un ja Es varēšu palīdzēt arī Rīgas Domei-ar prieku to darīšu. Vakarā nopublicēšu arī Jūsu redzējumu. Jauku dienu, Karīna